Pēdējos gados globālā pusvadītāju rūpniecība ir iekļuvusi konkurencē starp Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, un šīs divas pasaules lielvaras ir iesaistījušās cīņā par tehnoloģiju dominējošo stāvokli.Arvien biežāk citas valstis cenšas iegūt lielāku lomu šajā nozarē, tostarp Japāna, kurai šajā jomā ir sena inovāciju vēsture.
Japānas pusvadītāju rūpniecība aizsākās 1960. gados, kad tādi uzņēmumi kā Toshiba un Hitachi sāka izstrādāt progresīvas tehnoloģijas mikroshēmu ražošanai.Šie uzņēmumi bija inovāciju priekšgalā 80. un 1990. gados, palīdzot nostiprināt Japānu kā pasaules līderi pusvadītāju ražošanā.
Mūsdienās Japāna joprojām ir nozīmīgs spēlētājs šajā nozarē, un tajā atrodas daudzi no lielākajiem mikroshēmu ražotājiem.Piemēram, Renesas Electronics, Rohm un Mitsubishi Electric Japānā veic ievērojamas darbības.Šie uzņēmumi ir atbildīgi par plaša klāsta pusvadītāju, tostarp mikrokontrolleru, atmiņas mikroshēmu un barošanas ierīču, izstrādi un ražošanu.
Ķīnai un Amerikas Savienotajām Valstīm sacenšoties par dominējošo stāvokli šajā nozarē, Japāna cenšas ieguldīt lielus ieguldījumus savā pusvadītāju nozarē, lai nodrošinātu, ka tās uzņēmumi saglabā konkurētspēju pasaules mērogā.Šim nolūkam Japānas valdība ir izveidojusi jaunu inovāciju centru, kas ir vērsts uz tehnoloģisko sasniegumu virzīšanu šajā nozarē.Centrs cenšas izstrādāt jaunas tehnoloģijas, kas var uzlabot pusvadītāju veiktspēju, kvalitāti un uzticamību, lai nodrošinātu, ka Japānas uzņēmumi joprojām ir nozares priekšgalā.
Turklāt Japāna strādā, lai stiprinātu savu vietējo piegādes ķēdi.Tas daļēji tiek darīts, cenšoties palielināt sadarbību starp nozari un akadēmiskajām aprindām.Piemēram, valdība ir izveidojusi jaunu programmu, kas nodrošina finansējumu ar pusvadītājiem saistīto tehnoloģiju akadēmiskajiem pētījumiem.Sniedzot stimulus sadarbībai starp nozari un akadēmiskiem pētniekiem, Japāna cer attīstīt jaunas tehnoloģijas un uzlabot savu konkurētspēju šajā nozarē.
Kopumā nav šaubu, ka konkurence starp Ķīnu un ASV ir radījusi spiedienu uz globālo pusvadītāju nozari.Tādām valstīm kā Japāna tas ir radījis gan izaicinājumus, gan iespējas.Tomēr, ieguldot inovācijās un sadarbībā, Japāna pozicionē sevi, lai ieņemtu arvien nozīmīgāku lomu globālajā mikroshēmu piegādes ķēdē.
Japāna arī iegulda lielus līdzekļus nākamās paaudzes pusvadītāju izstrādē, tostarp tādu, kuru pamatā ir jauni materiāli, piemēram, silīcija karbīds un gallija nitrīds.Šie materiāli var radīt apvērsumu nozarēs, piedāvājot lielāku ātrumu, augstāku efektivitāti un mazāku enerģijas patēriņu.Ieguldot šajās tehnoloģijās, Japāna ir gatava gūt labumu no augošā pieprasījuma pēc augstas veiktspējas pusvadītājiem.
Turklāt Japāna arī cenšas paplašināt ražošanas jaudu, lai apmierinātu pieaugošo globālo pieprasījumu pēc pusvadītājiem.Tas tiek panākts, veidojot partnerības starp Japānas un ārvalstu uzņēmumiem un investējot jaunās ražotnēs.Piemēram, 2020. gadā Japānas valdība paziņoja par 2 miljardu dolāru ieguldījumu jaunā mikroshēmas ražošanas iekārtā, kas izstrādāta sadarbībā ar Taivānas uzņēmumu.
Vēl viena joma, kurā Japāna ir guvusi panākumus pusvadītāju nozarē, ir mākslīgā intelekta (AI) un mašīnmācīšanās (ML) tehnoloģiju attīstība.Šīs tehnoloģijas arvien vairāk tiek integrētas pusvadītājos un citos elektroniskajos komponentos, un Japāna pozicionē sevi kā šīs tendences priekšgalā.
Kopumā Japānas pusvadītāju rūpniecība joprojām ir galvenais spēks globālajā tirgū, un valsts veic pasākumus, lai nodrošinātu tās konkurētspēju, ņemot vērā pieaugošo konkurenci no Ķīnas un ASV.Ieguldot inovācijās, sadarbībā un progresīvā ražošanā, Japāna pozicionē sevi, lai turpinātu ieņemt nozīmīgu lomu šajā nozarē un palīdzētu virzīt pusvadītāju inovācijas uz priekšu.
Izsūtīšanas laiks: 2023. gada 29. maijs